ECU kodēšana un programmēšana - kāda ir atšķirība?

Diagnostikas iekārtu aprakstos bieži sastopami termini ECU Coding, ECU Programming, Adaptation un Relearn. No pirmā acu uzmetiena tie var šķist līdzīgi, jo visas šīs funkcijas ir saistītas ar automobiļa elektroniskajām vadības sistēmām. Tomēr tās neapzīmē vienu un to pašu darbību.

ECU kodēšana parasti ir saistīta ar vadības bloka konfigurāciju vai konkrētu parametru pielāgošanu. ECU programmēšana jeb reprogramming savukārt parasti nozīmē programmatūras ierakstīšanu vai atjaunināšanu vadības blokā. Adaptation un relearn tiek izmantoti dažādās pielāgošanas, kalibrēšanas vai atkārtotas apmācības procedūrās.

Svarīga nianse ir tā, ka autoražotāji un diagnostikas iekārtu ražotāji šos terminus ne vienmēr izmanto identiski. Vienas diagnostikas sistēmas izvēlnē noteikta procedūra var būt atrodama zem Coding, citas sistēmas izvēlnē līdzīga darbība var būt nosaukta par Adaptation, Teach-in, Initialization vai Basic Settings.

Šajā rakstā apskatīsim, ar ko ECU kodēšana atšķiras no programmēšanas, kur šajā procesā iederas adaptation un relearn, ko nozīmē J2534 Pass-Thru un kas jāpārbauda pirms šo funkciju izmantošanas.

ECU kodēšana, programmēšana, adaptācija un relearn īsumā

Vienkāršākais veids, kā saprast šo terminu atšķirību, ir skatīties nevis tikai uz funkcijas nosaukumu diagnostikas iekārtas izvēlnē, bet uz to, kas konkrētās procedūras laikā tiek mainīts vai pielāgots automobilī.

Šī tabula ir noderīga kā sākuma orientieris, bet to nevajadzētu uztvert kā universālu autoražotāju standartu.

Piemēram, AUTEL lietotāja rokasgrāmatā Coding aprakstīts arī kā Teach-in Program vai Component Adaptation, un šādas procedūras var tikt izmantotas pēc detaļu remonta vai nomaiņas. Tas parāda, ka praksē Coding var pārklāties ar to, ko iepriekšējā tabulā apzīmējām kā Adaptation. Reprogramming savukārt ir atsevišķa procedūra programmatūras ierakstīšanai ECU.

Tam ir praktiska nozīme: ja diagnostikas iekārtas specifikācijā ir norādīts ECU Coding, tas vēl automātiski nenozīmē, ka ierīce spēj veikt jebkuru kodēšanas, adaptācijas vai programmēšanas procedūru.

Kas ir ECU kodēšana?

ECU kodēšana jeb ECU Coding parasti tiek izmantota, lai pielāgotu vadības bloka konfigurāciju konkrētam automobilim, tā aprīkojumam vai sistēmas prasībām.

Šajā procesā parasti netiek nomainīta visa vadības bloka programmatūra. Tā vietā tiek mainīti konfigurācijas dati vai parametri, kas nosaka, kā vadības blokam jādarbojas šajā automobilī.

Tas ir būtiski tāpēc, ka vienādas vai līdzīgas elektroniskās vadības ierīces var tikt izmantotas vairākās viena ražotāja automobiļu versijās ar atšķirīgu aprīkojumu un funkcijām.

Ko coding var mainīt vadības blokā?

Coding procedūra atkarībā no automobiļa var būt saistīta ar:

• vadības bloka konfigurēšanu atbilstoši automobiļa aprīkojumam;
• jauna vai nomainīta vadības bloka pielāgošanu konkrētajam automobilim;
• noteiktu aprīkojuma funkciju konfigurēšanu;
• atsevišķu sistēmas parametru vai variantu iestatīšanu;
• autoražotāja paredzētu konfigurācijas izmaiņu veikšanu.

Tas nozīmē, ka ECU Coding nevajadzētu skaidrot tikai kā slēpto funkciju aktivizēšanu.

Dažiem automobiļiem ar kodēšanu tiešām iespējams mainīt noteiktus komforta vai aprīkojuma iestatījumus, taču profesionālā diagnostikā coding ir plašāks jēdziens un var būt daļa no remonta vai elektroniska komponenta nomaiņas procesa.

Coding arī nav tas pats, kas Active Test. Active Test laikā diagnostikas iekārta nosūta vadības blokam komandu, piemēram, ieslēgt ventilatoru vai aktivizēt citu izpildmehānismu, lai pārbaudītu sistēmas reakciju. Coding savukārt maina vai pielāgo vadības bloka konfigurāciju.

Plašāk par šo atšķirību lasiet BalticDiag rakstā Live Data un Active Test auto diagnostikā.

Kāpēc coding dažādās diagnostikas sistēmās var nozīmēt atšķirīgas procedūras?

Viena no lielākajām neskaidrībām rodas tāpēc, ka dažādi autoražotāji un diagnostikas platformas funkcijas negrupē vienādi.

Vienā diagnostikas sistēmā iespējams sastapt nosaukumu Coding, citā līdzīga veida procedūra var atrasties zem Variant Coding, Configuration, Adaptation, Teach-in, Basic Settings vai cita autoražotāja izmantota nosaukuma.

Piemēram, AUTEL diagnostikas dokumentācijā noteiktas Coding darbības tiek sauktas arī par Teach-in Program vai Component Adaptation. Citās izvēlnēs komponentu pielāgošanas un variantu kodēšanas funkcijas var atrasties zem Special Function.

Tādēļ pirms kodēšanas ir vērts pārbaudīt ne tikai to, vai diagnostikas iekārtas aprakstā ir norādīts ECU Coding, bet vai tā atbalsta tieši nepieciešamo procedūru attiecīgajam automobilim un vadības blokam.

Kas ir ECU programmēšana?

ECU programmēšana jeb ECU Programming ir process, kurā vadības blokā tiek ierakstīta vai atjaunināta programmatūra.

Salīdzinot ar kodēšanu, šeit netiek tikai pielāgota esošā konfigurācija. Tiek mainīta programmatūra, ar kuru vadības bloks darbojas.

Diagnostikas un remonta kontekstā bieži sastopami arī termini reprogramming, reflashing vai rewriting. Konkrētie nosaukumi atšķiras starp autoražotājiem un diagnostikas platformām.

AUTEL ECU Reprogramming apraksta kā procesu, kurā diagnostikas sistēma iegūst pieejamo programmatūras versiju un ieraksta to automobiļa ECU. Arī Honda tehniskajā dokumentācijā Control Module Reprogramming tiek izmantots vadības bloka programmatūras atjaunināšanas jeb reflashing kontekstā.

Kas notiek ECU reprogramming jeb reflashing laikā?

Programmēšanas laikā diagnostikas vai autoražotāja programmatūra sazinās ar attiecīgo vadības bloku un veic paredzēto programmatūras ierakstīšanas vai atjaunināšanas procedūru.

Atkarībā no transportlīdzekļa šajā procesā var būt nepieciešama:

• vajadzīgā diagnostikas vai autoražotāja programmatūra;
• atbilstošs VCI vai Pass-Thru interfeiss;
• piekļuve ražotāja serverim vai programmatūras abonementam;
• stabils interneta savienojums;
• stabils automobiļa barošanas spriegums;
• precīza autoražotāja noteiktās procedūras ievērošana.

Vienkāršoti skatoties, coding galvenokārt nosaka, kā attiecīgais vadības bloks ir konfigurēts, savukārt programming maina vai atjaunina programmatūru, ar kuru šis bloks darbojas.

Kad ECU programmēšana var būt nepieciešama?

ECU programmēšana nav procedūra, kas automātiski jāveic katrā remontā vai pēc katra elektroniskā komponenta nomaiņas.

Tā var būt nepieciešama, ja attiecīgā autoražotāja remonta procedūra paredz:

• vadības bloka programmatūras atjauninājumu;
• ražotāja noteikta programmatūras labojuma uzstādīšanu;
• programmatūras atjaunināšanu saistībā ar servisa biļetenu vai citu tehnisko norādījumu;
• programmējama vadības bloka sagatavošanu vai atjaunināšanu pēc tā nomaiņas.

ECU programmēšanu nevajadzētu izmantot kā mēģinājumu novērst neizskaidrotu problēmu tikai tāpēc, ka vadības blokam ir pieejama jaunāka programmatūras versija.

Ja bojājuma cēlonis ir barošanas, masas, vadu, sensora, izpildmehānisma vai paša vadības bloka aparatūras problēma, programmatūras atjauninājums šo bojājumu nenovērsīs.

Programmēšanai jābūt pamatotai ar attiecīgo remonta procedūru, autoražotāja tehnisko informāciju vai identificētu programmatūras problēmu.

Programming nevajadzētu jaukt arī ar module initialization, coding vai adaptation.

Honda dokumentācija šo atšķirību labi ilustrē. Control Module Reprogramming tiek izmantots esošā vadības bloka programmatūras atjaunināšanai, savukārt Control Module Initialization ir atsevišķa procedūra, ko var izmantot pēc moduļa nomaiņas.

Šis piemērs parāda galveno principu: vadības bloka nomaiņa, programmēšana, inicializācija un kodēšana var būt savstarpēji saistītas darbības, bet tās nav automātiski viens un tas pats process.

Adaptation un relearn - ko nozīmē šīs procedūras?

Pēc noteiktiem remontiem vai elektronisko komponentu nomaiņas ne vienmēr pietiek tikai ar detaļas uzstādīšanu.

Vadības sistēmai var būt nepieciešama papildu procedūra, lai pielāgotu komponentu, atjaunotu noteiktus parametrus vai no jauna apgūtu darbībai nepieciešamo informāciju.

Diagnostikas programmatūrā šādas darbības var būt nosauktas par Adaptation, Relearn, Teach-in, Initialization, Basic Settings, Calibration vai citādi.

Kas ir adaptation?

Adaptation jeb adaptācija ir autoražotāja vai diagnostikas sistēmas paredzēta procedūra, ko var izmantot noteiktu komponentu vai sistēmu pielāgošanai pēc remonta, regulēšanas vai nomaiņas.

Adaptation procedūra automobilim var ietvert, piemēram:

• komponenta pielāgošanu vadības sistēmai;
• noteiktu parametru vai pozīciju kalibrēšanu;
• sistēmas konfigurācijas pielāgošanu;
• iepriekš saglabātu adaptīvo vērtību atiestatīšanu;
• jaunu darba vērtību noteikšanas procedūras sākšanu.

Tas nenozīmē, ka katra Adaptation funkcija dara visas šīs lietas. Konkrēto darbību nosaka automobilis, vadības bloks un izvēlētā procedūra.

Adaptation procedūras mērķis parasti nav vadības blokā ierakstīt jaunu programmatūras versiju, bet veikt attiecīgajai sistēmai paredzētu pielāgošanas, konfigurēšanas vai kalibrēšanas darbību.

Kas ir relearn un kāpēc tas nav automātiski tas pats, kas reset?

Relearn jeb atkārtotas apmācības procedūra tiek izmantota gadījumos, kad kādai automobiļa sistēmai pēc izmaiņām nepieciešams no jauna noteikt, saglabāt vai apgūt tai vajadzīgo informāciju.

Tas, kas tieši tiek apgūts, ir atkarīgs no sistēmas.

Labs piemērs ir TPMS riepu spiediena kontroles sistēma. Pēc sensoru nomaiņas noteiktiem automobiļiem var būt nepieciešams relearn, lai sistēma atpazītu sensorus. Atkarībā no automobiļa relearn procedūra var tikt veikta ar diagnostikas iekārtu, ar noteiktu darbību secību stāvošam automobilim vai braukšanas laikā.

Citās vadības sistēmās sastopamas citas relearn vai learn procedūras, tāpēc vienu piemēru nevar izmantot kā universālu relearn definīciju visam automobilim.

Der nošķirt arī reset no relearn.

Reset var atiestatīt konkrētu statusu, atmiņu vai saglabātās vērtības. Relearn savukārt var būt procedūra, kurā sistēma pēc tam no jauna iegūst vai apgūst tai nepieciešamo informāciju.

Atsevišķos remonta procesos abas darbības var būt savstarpēji saistītas, taču no tā neizriet, ka Reset un Relearn ir sinonīmi.

Vienam remontam var būt nepieciešamas vairākas elektroniskās procedūras

Coding, Programming, Adaptation un Relearn nav obligāti savstarpēji neatkarīgas darbības.

Viena remonta laikā var būt nepieciešama viena no šīm procedūrām, vairākas no tām vai autoražotāja noteikta procedūra ar citu nosaukumu.

Labs piemērs ir elektroniskā vadības bloka vai cita vadāma komponenta nomaiņa.

Pēc fiziskas detaļas uzstādīšanas atkarībā no automobiļa var būt nepieciešams:

• ierakstīt vai atjaunināt programmatūru;
• konfigurēt komponentu atbilstoši automobiļa aprīkojumam;
• veikt inicializāciju;
• pielāgot vai kalibrēt noteiktus parametrus;
• veikt relearn vai citu autoražotāja paredzētu apmācības procedūru;
• pārbaudīt kļūdu kodus un sistēmas darbību.

Tas nenozīmē, ka visas šīs darbības jāveic pēc katras vadības bloka vai komponenta nomaiņas.

Praktiskā pieeja ir šāda:

Konkrētam automobilim var būt nepieciešama tikai daļa no šīm darbībām, cita secība vai papildu autoražotāja noteikti soļi.

Tāpēc precīzāks jautājums par "Vai diagnostikas iekārta atbalsta ECU Programming?" ir:

Vai šī diagnostikas sistēma atbalsta visas procedūras, kas nepieciešamas konkrētajam automobilim un konkrētajam remontam?

Kur šajā procesā iederas J2534 Pass-Thru?

Runājot par ECU programmēšanu, bieži parādās arī termins J2534 Pass-Thru.

J2534 nav programmēšanas veids un nav ECU Coding funkcija. Tas ir SAE izstrādāts standarts komunikācijas interfeisam starp datoru un automobili, ko izmanto atbalstītos vadības bloku pārprogrammēšanas procesos.

Vienkāršoti J2534 darba modeli var attēlot šādi:

Svarīga atšķirība ir tā, ka programmēšanas procesu nenosaka pats J2534 interfeiss.

Autoražotājs nodrošina programmēšanas programmatūru un nosaka attiecīgā vadības bloka procedūru, savukārt J2534 saderīga ierīce nodrošina komunikācijas savienojumu starp šo programmatūru un automobili.

SAE J2534-1 pamatmērķis ir standartizēts interfeiss ar emisiju sistēmām saistītu vadības bloku pārprogrammēšanai. Citu moduļu programmēšanas iespējas ir atkarīgas no autoražotāja programmatūras, transportlīdzekļa un izmantotā interfeisa atbalsta.

Tāpēc uzraksts J2534 Pass-Thru diagnostikas iekārtas specifikācijā nenozīmē, ka ar to iespējams programmēt jebkuru vadības bloku jebkuram automobilim.

Joprojām jāpārbauda:

• vai konkrētais autoražotājs nodrošina nepieciešamo programmēšanas programmatūru;
• vai konkrētais automobilis un vadības bloks tiek atbalstīts;
• vai interfeiss atbalsta nepieciešamo komunikāciju;
• vai nepieciešama autoražotāja piekļuve, abonements vai cita autorizācija;
• kādi papildu soļi nepieciešami pirms un pēc programmēšanas.

J2534 programmēšanas vide arī neaizstāj pilnvērtīgu diagnostikas iekārtu. Pēc programming var būt nepieciešama kļūdu kodu pārbaude, coding, relearn vai cita diagnostikas procedūra.

Kas jāņem vērā ECU programmēšanas laikā?

ECU programmēšanas laikā vadības blokā tiek ierakstīta programmatūra, tāpēc procesa pārtraukums vai neatbilstoši darba apstākļi var izraisīt programmēšanas kļūmi.

Stabils automobiļa barošanas spriegums

Viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem ir stabils automobiļa elektriskās sistēmas spriegums.

Programmēšanas laikā vadības blokam un pārējai automobiļa elektronikai jāsaņem stabila barošana. Ja spriegums nokrītas zem attiecīgajam automobilim nepieciešamā līmeņa, programmēšanas process var neizdoties.

Tāpēc ECU reprogramming procedūrās bieži tiek izmantots ārējs akumulatora sprieguma uzturētājs (battery maintainer), kas palīdz nodrošināt stabilu spriegumu. Nepieciešamie parametri jānosaka pēc konkrētā autoražotāja prasībām.

Stabils savienojums ar diagnostikas interfeisu

Programmēšanas laikā nedrīkst pārtrūkt komunikācija starp diagnostikas sistēmu un automobili.

Atkarībā no izmantotās sistēmas tas var nozīmēt stabilu savienojumu starp:

• diagnostikas planšeti vai datoru;
• VCI vai J2534 Pass-Thru interfeisu;
• automobiļa diagnostikas pieslēgvietu;
• konkrēto vadības bloku.

Programmēšanas laikā nevajadzētu nevajadzīgi pārvietot diagnostikas interfeisu, atvienot kabeļus vai veikt citas darbības, kas var pārtraukt komunikāciju.

Interneta savienojums, ja to prasa konkrētā sistēma

Daļai diagnostikas un autoražotāju sistēmu programming laikā nepieciešams interneta savienojums.

Tas var būt vajadzīgs, lai piekļūtu autoražotāja serverim, pārbaudītu programmatūras versiju, lejupielādētu nepieciešamos failus vai autorizētu konkrētu darbību.

Ne katra programmēšanas procedūra darbojas vienādi, tāpēc interneta savienojuma nepieciešamība jāpārbauda konkrētajam risinājumam.

Programmēšanas procesu nedrīkst pārtraukt

Kad vadības bloka programmēšana ir sākta, jāievēro diagnostikas programmatūras un autoražotāja norādītā procedūra līdz tās pabeigšanai.

Nevajadzētu:

• izslēgt aizdedzi, ja programmatūra to nav norādījusi;
• aizvērt programmēšanas programmu;
• atvienot diagnostikas interfeisu;
• atvienot automobiļa barošanu;
• ignorēt ekrānā redzamās procedūras instrukcijas.

Ne katra neveiksmīga programmēšana automātiski nozīmē bojātu ECU. Dažos gadījumos procesu iespējams atkārtot vai atjaunot, taču tas ir atkarīgs no konkrētā vadības bloka un kļūmes veida.

Kopumā programming laikā pamatprincips ir vienkāršs: stabils spriegums, stabila komunikācija un precīza autoražotāja procedūras ievērošana.

Kā pārbaudīt, vai diagnostikas iekārta atbalsta nepieciešamo funkciju?

Diagnostikas iekārtu specifikācijās bieži redzami termini ECU Coding, ECU Programming, Online Coding, Adaptation vai J2534 Pass-Thru.

Tie palīdz saprast iekārtas funkciju līmeni, bet ar šādu ierakstu vien nepietiek, lai noteiktu, vai attiecīgā procedūra būs pieejama konkrētam automobilim.

Funkciju atbalstu ir pareizāk pārbaudīt šādā secībā:

1. Automobiļa marka un modelis Viena diagnostikas iekārta var atbalstīt plašu marku klāstu, bet konkrētas coding vai programming funkcijas var būt pieejamas tikai daļai modeļu.

2. Izlaiduma gads un automobiļa paaudze Vienam un tam pašam modelim dažādās paaudzēs var būt atšķirīga elektroniskā arhitektūra, vadības bloki un diagnostikas procedūras.

3. Konkrētais vadības bloks Nepietiek zināt, ka iekārta atbalsta attiecīgo automobili. Jāpārbauda arī vajadzīgais ECU un tieši nepieciešamā darbība.

4. Nepieciešamā procedūra Jānoskaidro, vai vajadzīgs Coding, Programming, Initialization, Adaptation, Relearn, Calibration vai cita autoražotāja noteikta funkcija.

5. Diagnostikas iekārtas modelis un programmatūras versija Viena ražotāja dažādi diagnostikas iekārtu modeļi var atbalstīt atšķirīgas funkcijas. Atbalsts var mainīties arī līdz ar programmatūras atjauninājumiem.

6. Papildu piekļuve, licences un Security Gateway Dažām funkcijām var būt nepieciešams aktīvs programmatūras abonements, autoražotāja konts, drošības autorizācija vai piekļuve tiešsaistes servisam.

   Jaunākiem automobiļiem jāņem vērā arī aizsargāta diagnostikas piekļuve jeb Security Gateway.

   Pat ja diagnostikas iekārta tehniski atbalsta attiecīgo funkciju, coding, adaptation vai citas aizsargātas darbības var prasīt autoražotāja autorizāciju, papildu kontu vai aktivizāciju.

   Funkcijas atbalsts un piekļuve funkcijai nav vienmēr viens un tas pats.

7. Papildu interfeiss vai OEM programmatūra Dažos ECU programmēšanas procesos nepieciešams J2534 Pass-Thru interfeiss un autoražotāja programmatūra datorā. Citos gadījumos programmēšana tiek veikta tieši no diagnostikas iekārtas vides.

Līdz ar to daudz precīzāks jautājums nekā:

"Vai šai diagnostikas iekārtai ir ECU Coding?"

ir:

"Vai šī iekārta atbalsta nepieciešamo funkciju konkrētajam automobilim, vadības blokam un remonta procedūrai?"

Ja diagnostikas iekārta tiek izvēlēta konkrētam darbam, pirms pirkuma ir vērts sagatavot automobiļa marku, modeli, izlaiduma gadu, attiecīgo vadības bloku un procedūru, kuru nepieciešams veikt.

Ja mērķis ir izvēlēties profesionālu diagnostikas iekārtu autoservisam kopumā, jāvērtē arī transportlīdzekļu pārklājums, Live Data, Active Test, servisa funkcijas, komunikācijas protokoli, licences un citas iespējas.

Plašāku diagnostikas iekārtas izvēles procesu apskatām BalticDiag ceļvedī Kā izvēlēties auto diagnostikas iekārtu autoservisam?

Diagnostikas iekārtas ar ECU Coding un Programming iespējām

Ja autoservisam nepieciešamas ne tikai standarta diagnostikas funkcijas, bet arī paplašinātas ECU Coding vai Programming iespējas, jāskatās uz augstāka līmeņa diagnostikas sistēmām.

Viens piemērs ir AUTEL MaxiSys Ultra, kas paredzēts profesionālai diagnostikai un atbalstītajiem transportlīdzekļiem piedāvā paplašinātas ECU Coding un Programming funkcijas.

LAUNCH klāstā šāds piemērs ir LAUNCH X-431 EURO TAB III. Komplektā iekļautais SmartLink C atbalsta J2534 Pass-Thru, ko iespējams izmantot ar atbilstošu autoražotāja programmēšanas programmatūru.

Piezīme: ECU Coding un Programming funkciju pieejamība ir atkarīga no konkrētā automobiļa, vadības bloka, programmatūras un nepieciešamās procedūras. Pirms iekārtas iegādes konkrēto funkciju atbalstu ieteicams pārbaudīt.

Ja izvēlaties starp AUTEL un LAUNCH profesionālajām diagnostikas platformām, plašāk par ECU Coding un Programming iespējām, VCI, J2534, CAN FD, DoIP, programmatūras izmaksām un dažādu klašu modeļiem lasiet mūsu AUTEL vs LAUNCH diagnostikas iekārtu salīdzinājumā autoservisiem.

Biežākie pārpratumi par ECU Coding un Programming

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai ECU Coding un ECU Programming ir viens un tas pats?

Nē. ECU Coding parasti saistīts ar vadības bloka konfigurācijas vai noteiktu parametru pielāgošanu, savukārt ECU Programming jeb Reprogramming parasti nozīmē programmatūras ierakstīšanu vai atjaunināšanu vadības blokā.

Vai pēc ECU nomaiņas vienmēr nepieciešama programmēšana?

Nē. Tas ir atkarīgs no konkrētā automobiļa, vadības bloka un autoražotāja remonta procedūras.

Pēc moduļa nomaiņas var būt nepieciešama programmēšana, kodēšana, inicializācija, adaptācija, relearn vai vairāku procedūru kombinācija.

Vai Adaptation ir tas pats, kas Relearn?

Ne obligāti.

Adaptation var ietvert komponenta vai sistēmas pielāgošanu, konfigurēšanu vai kalibrēšanu. Relearn parasti apzīmē konkrētas sistēmas atkārtotas apmācības procedūru.

Vai diagnostikas iekārta ar ECU Coding var arī programmēt ECU?

Ne obligāti.

Coding un Programming ir atsevišķas funkcijas. Iekārtai var būt plašas kodēšanas iespējas, bet nebūt pieejamai konkrētā ECU programmēšanas funkcijai.

Vai J2534 nozīmē, ka iespējams programmēt jebkuru automobili?

Nē.

J2534 Pass-Thru nodrošina komunikācijas interfeisu starp datorā izmantotu programmēšanas programmatūru un automobili. Konkrēto automobiļu un vadības bloku atbalsts ir atkarīgs no autoražotāja programmatūras, izmantotā interfeisa un konkrētās programmēšanas procedūras.

Tehniskās informācijas avoti

• AUTEL MaxiSys MS908S Pro - oficiālā lietotāja rokasgrāmata
• AUTEL MaxiSys Ultra S2 - oficiālā lietotāja rokasgrāmata
• Honda TechInfo - Control Module Reprogramming un Initialization FAQ
• SAE J2534-1 - Recommended Practice for Pass-Thru Vehicle Programming
• LAUNCH Europe - Security Gateway
• Bosch Diagnostics - J2534 FAQ